Who??? Were??? I'm here! ^_^*

"Celies, analīzītes jānodod!"

Sen neko neesmu rakstījusi plašākai publikai un nu ir pienācis iedvesmas mirklis, kurā es varu izpaust savus šīgada "atsvaidzinošs" piedzīvojumus.

Sooo, pēdējās divas nedēļas ir bijušas ļoti sāpīgas un garlaicīgas.
Kā jau daži zina gandrīz nedēļu pavadīju Gaiļezera 5.nodaļā.
Ak, šīs interesantās un nepierastās sajūtas, kad 6:50 tieku pamodināta ar vārdiem: "Celies, analīzītes jānodod!" Es jau visu to analīzīšu lietu saprotu, bet ejot uz procedūru telpu paspēju apmaldīties un ne vienu reizi vien. Tad kad beidzot mani atrada un aizveda pie rociņas uz to moku kabinetu sapratu, ka esmu dziļās fēcēs. :o Protams, māsiņas bija jaukas un uzreiz sāka jokot, lai mani nomierinātu, jo manu bālo stāvu varēja redzēt jau no tāluma. Ar baltu seju un bailēm vēl aizmiegotajās acīs devos pie jaukās, mīkstās gultas uz ritenīšiem.
Un tad jau es sastapos ar pirmajām problēmām - es esmu par īsu lai tiktu uz tās augšā. Tā man nācās vēl piecas sekundes apdomāt kā tikt augšā uz tās lietas. Ar apbrīnojamu kustību tiku tam zirgam mugurā Liela lampa virs manis liek domāt par ķirurģiskām manipulācijām citplanētiešu kuģī.
Īsā auguma vainai sekoja analīžu iegūšanas problēmas. Tūlītēja diagnoze - biezas asinis.
Kāda māsiņa pat pajokoja teikdama: "Ir tik liela krīze, ka pat asinis no tevis nedabūs!" Pēc manām sejas izteiksmēm jau varēja secināt, ka neesmu draugos ar adatām, bet viņas centās un tik ļoti centās, ka pēc tam dabūju zilumu.
Spēdamas no manis izspiest tikai nepilnu to stikla trauciņu viņas metās pie mana katetra. Ha cerēja, ka es kaut ko viņām bez pretošanās atdošu? - Nē! pat pa atvērtu katetru nekas nenāca. Soo nākamais mērķis bija manu plaukstu virspuse. Ar lielām sāpēm viņi dabūja tikai pusi un beidzot mani palaida uz brīvām kājām, vismaz līdz manai palātai, tad ielīdu atpakaļ gultā un sarāvos čokuriņā. Vēlējos iemigt, bet sanāca tikai tāda acu aizvēršana.

Šis ir tikai maza daļiņa no tā, kas notika ar mani.

Labi, ka attapos tagad, jo iespējams, ka neviens negribēs tik garu tekstu lasīt. Nu tad jau redzēs, kurš būs tas drosmīgais cilvēks, kurš spēs izlasīt tekstu nevienu reizi neiedomājoties: "Nu kad tas beigsies?"